Hronoloģisks pārskats: Vēsture

Francijas ārlietu ministrs Robērs Šūmans (Robert Schuman) paziņoja par kopējas Augstās iestādes kontrolē esošas Eiropas Ogļu un tērauda kopienas izveidi. Tika likti pamati Eiropas Savienībai, balstoties uz diviem pamatprincipiem – mieru un solidaritāti.

• Šūmana deklarācija (pārskats)

Ar Parīzes līgumu tiek nodibināta Eiropas Ogļu un tērauda kopiena (EOTK), kas izveido ogļu un tērauda kopējo tirgu. Tas mazina neuzticēšanos un spriedzi starp Eiropas kaimiņvalstīm pēc Otrā pasaules kara. EOTK līgums, kura termiņš beidzās 2002. gadā, ir pirmais Eiropas Kopienas dibināšanas līgums.

Luksemburgā notiek Eiropas Ogļu un tērauda kopienas Īpašās ministru padomes, kura vēlāk kļuva par Eiropas Savienības Padomi, pirmā sanāksme.

Ar Romas līgumiem tiek nodibināta Eiropas Ekonomikas kopiena (EEK) un Eiropas Atomenerģijas kopiena (Euratom). EEK Padomes pirmā sanāksme notiek 1958. gada 25. janvārī, un to vada Beļģijas ārlietu ministrs Viktors Laroks (Victor Larock).

1965. gadā sakarā ar domstarpībām par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu Francija paziņo, ka tā nepiedalīsies Padomes sanāksmēs. Šī krīze vēlāk tiek atrisināta, pateicoties 1966. gada Luksemburgas kompromisam, ar ko tiek ieviests vienprātības balsojums tad, ja ir skartas būtiskas intereses.

Ar šiem diviem (1967. un 1971. gada) līgumiem tiek izveidota viena Padome, viena Komisija un viens budžets visām trijām Kopienām (EOTK, Euratom un EEK). Pastāvīgo pārstāvju komiteja (Coreper) tiek oficiāli izveidota kā Padomes darba sagatavošanas struktūra.

• Pastāvīgo pārstāvju komiteja (I)
• Pastāvīgo pārstāvju komiteja (II)

Eiropas Kopienām pievienojas Apvienotā Karaliste, Dānija un Īrija, palielinot dalībvalstu skaitu līdz deviņām.

Jaunā Eiropadome pirmo reizi sanāk 1975. gada martā Dublinā.

• Eiropadome – Dublina, 1975. gada 10. un 11. marts

Līdz ar Grieķijas pievienošanos ES dalībvalstu skaits sasniedz divciparu skaitli.

Beļģija, Francija, Luksemburga, Nīderlande un Vācija Šengenā (Luksemburgā) paraksta Šengenas nolīgumu par robežu kontroles atcelšanu.

Ar Šengenas nolīgumu cilvēkiem tiks pakāpeniski dota iespēja ceļot bez pasu kontroles pie iekšējām robežām. Šengenas nolīgumu sāk piemērot vēlāk, 1995. gadā.

Spānija un Portugāle pievienojas ES, Eiropas Kopienu dalībvalstu skaitu palielinot līdz divpadsmit.

Ar Vienoto Eiropas aktu (VEA) izveido iekšējo tirgu, kur ir nodrošināta brīva preču, pakalpojumu un kapitāla aprite un personu brīva pārvietošanās. Ar to tiek sākta sadarbība ārpolitikas jomā un tiek paplašināta kvalificēta vairākuma balsošanas kārtības izmantošana attiecībā uz lēmumu pieņemšanu Padomē.

• Lēmumu pieņemšanas process Padomē

Ar Vienoto Eiropas aktu arī nosaka juridisko pamatu Eiropadomei, valstu vai to valdību vadītāju sanāksmēm piešķirot oficiālu statusu.

Eiropadomes Edinburgas sanāksmē 1992. gadā tiek aizsāktas publiskās debates, un gadu gaitā šī prakse tiek būtiski paplašināta, pavisam nesen – ar Lisabonas līgumu.

Padomes publiskās apspriedes un debates tagad var vērot tīmekļa vietnē.

• Skatieties apspriedes un debates tiešraidē

Stājas spēkā Māstrihtas līgums, ar ko izveido Eiropas Savienību, kuras pamatā ir paplašināts "Kopienas" pīlārs. Ar šo līgumu tiek izveidota ekonomiskā un monetārā savienība un divi jauni pīlāri – kopējā ārpolitika un drošības politika (KĀDP) un sadarbība tieslietu un iekšlietu (TI) jomā.

Ar Māstrihtas līgumu Eiropadomei tiek piešķirts oficiāls statuss. To definē kā iestādi, kas sniedz stimulu un vispārējās politiskās pamatnostādnes ES attīstībai.

Ar Māstrihtas līgumu arī tiek sākta virzība uz euro un likti pamati kopējai ārpolitikai un drošības politikai (KĀDP).

• Kā Māstrihta pārveidoja Eiropu (vizuāls stāsts)

Eiropas Savienībai pievienojas Austrija, Somija un Zviedrija. Piecpadsmit ES dalībvalstis tagad aptver gandrīz visu Rietumeiropu.

Eiropadome apstiprina, ka tiek izveidota Eurogrupa – neoficiāla struktūra, kuras sanāksmēs tiekas to dalībvalstu finanšu ministri, kuru naudas vienība ir euro. Pirmā Eurogrupas sanāksme notiek 1998. gada 4. jūnijā Château de Senningen Luksemburgā.

• Eurogrupa

Ar Amsterdamas līgumu izveido brīvības, drošības un tiesiskuma telpu un Šengenas nolīgumu integrē ES tiesību sistēmā. Ar šo līgumu tiek grozītas Padomes ģenerālsekretāra funkcijas – viņš kļūst arī par Augsto pārstāvi kopējās ārpolitikas un drošības politikas lietās.

2002. gada 1. janvārī apritē nonāk euro banknotes un monētas, aizstājot valstu valūtas.

Ar Nicas līgumu ievieš ES iestāžu reformu, lai sagatavotos gaidāmajai paplašinātajai Eiropas Savienībai 27 valstu sastāvā. Padome tiek pārveidota, lai paplašinātu kvalificēta vairākuma balsošanas izmantošanu un ieviestu principu par ciešāku sadarbību starp dalībvalstīm.

Eiropas Savienībai vienlaikus pievienojas desmit jaunas dalībvalstis: Čehijas Republika, Igaunija, Kipra, Latvija, Lietuva, Malta, Polija, Slovākija, Slovēnija un Ungārija. Tā ir ES lielākā vienreizējā paplašināšanās iedzīvotāju skaita un valstu skaita ziņā.

Tagad ES ir 25 dalībvalstis.

Bulgārija un Rumānija kļūst par ES dalībvalstīm, palielinot dalībvalstu skaitu līdz 27.

Stājas spēkā Lisabonas līgums, ar ko tiek veiktas reformas ES uzbūvē un darbībā.

Ar to paplašina kvalificēta vairākuma balsošanas izmantošanu Padomē.

Eiropadome kļūst par pilntiesīgu iestādi, kurai ir pašai savs priekšsēdētājs. Pirms tam Eiropadome bija neoficiāla struktūra un Eiropadomes priekšsēdētāja amats – neoficiāls postenis. Šo lomu pildīja tās dalībvalsts valsts vai valdības vadītājs, kura attiecīgajā laikā pildīja ES Padomes rotējošās prezidentūras funkcijas.

• Eiropadomes priekšsēdētāja loma
• Lisabonas Līgums: kā veidojās ES, kādu to pazīstam šodien (vizuāls stāsts)

Eiropas Savienība 2012. gadā saņem Nobela Miera prēmiju par miera, izlīguma, demokrātijas un cilvēktiesību veicināšanu Eiropā.

Piešķirot Nobela Miera prēmiju Eiropas Savienībai, Norvēģijas Nobela komiteja paziņo, ka tās lēmuma pamatā ir stabilizējošā loma, ko ES ir īstenojusi Eiropas lielākās daļas pārveidē no kara pārņemta kontinenta uz kontinentu, kurā valda miers.

Pēc Slovēnijas Horvātija kļūst par otro bijušās Dienvidslāvijas valsti, kas pievienojusies Eiropas Savienībai.

Tagad ES ir 28 dalībvalstis.

Pēc valsts referenduma 2016. gada 23. jūnijā un pēc tam, kad abas puses 2020. gada janvārī ratificējušas izstāšanās līgumu, Apvienotā Karaliste izstājas no Eiropas Savienības.