Eurosamits

Eurosamitā pulcējas eurozonas valstu vai to valdību vadītāji, Eurosamita priekšsēdētājs un Eiropas Komisijas priekšsēdētājs. Kopā viņi sniedz norādes par eurozonas ekonomikas politiku.

Eurosamita nozīme

Eurosamits ir eurozonas dalībvalstu sanāksme. Tā mērķis ir sniegt politikas norādes, lai nodrošinātu raitu ekonomiskās un monetārās savienības darbību. Tas palīdz starp eurozonas dalībvalstīm koordinēt visas attiecīgās politikas jomas.

Regulāras apspriedes par konkrētiem pienākumiem, kas saistīti ar dalību eurozonā, dod eurozonas valstīm arī iespēju, veidojot savas valsts politiku, vairāk ņemt vērā eurozonas dimensiju.

Tā kā eurozonas jautājumi ir politiski un ekonomiski nozīmīgi visām ES valstīm, tos regulāri apspriež arī Eiropadomes sanāksmēs.

Ekonomiskā un monetārā savienība (vispārīga informācija)

Sanāksmes

Eurosamiti notiek vismaz divas reizes gadā. Tie parasti notiek vienlaikus ar Eiropadomes sanāksmēm Briselē.

Samitu kārtība ir noteikta Līgumā par stabilitāti, koordināciju un pārvaldību ekonomiskajā un monetārajā savienībā (LSKP) un reglamentā, kas pieņemts 2013. gada 14. martā.

Locekļi

Eurosamita locekļi ir eurozonas valstu vai to valdību vadītāji, Eurosamita priekšsēdētājs un Eiropas Komisijas priekšsēdētājs. Papildus tam ir:

aicina piedalīties arī Eiropas Centrālās bankas priekšsēdētāju,
var aicināt piedalīties Eurogrupas priekšsēdētāju, jo Eurogrupa ir atbildīga par samitu sagatavošanu un turpmākajiem pasākumiem,
var aicināt uzstāties arī Eiropas Parlamenta priekšsēdētāju.

Pēc vajadzības, bet vismaz reizi gadā līderi no tām dalībvalstīm, kas nav eurozonā, bet kas ir ratificējušas LSKP, arī piedalās samitos.

Priekšsēdētājs

Eurozonas valstu līderi ar vienkāršu balsu vairākumu ieceļ Eurosamita priekšsēdētāju; tas notiek reizē ar Eiropadomes priekšsēdētāja ievēlēšanu un uz tādu pašu pilnvaru termiņu, kas ir 2,5 gadi un ko var pagarināt vienu reizi. Līdz šim Eurosamita priekšsēdētājs un Eiropadomes priekšsēdētājs ir bijusi viena un tā pati persona. Pašlaik šo amatu ieņem Antoniu Koštu (António Costa).

Eurosamita priekšsēdētājs atbild par samitu sasaukšanu, vadīšanu un virzības koordinēšanu. Tāpat viņš pārspriež ar eurozonu saistītus jautājumus ar Komisijas priekšsēdētāju un Eurogrupas priekšsēdētāju.

Eurosamita priekšsēdētājs pēc katra samita sniedz ziņojumu Eiropas Parlamentam. Viņš vai viņa arī informē visas dalībvalstis, kas nav eurozonā, par samitu sagatavošanu un rezultātiem.

Vēsture

Eurozonas valstu līderi, tiekoties Eurosamitā, pirmo reizi sanāca 2008. gada 12. oktobrī Parīzē, kur viņi vienojās par saskaņotu rīcību, kā reaģēt uz ekonomikas krīzi. Turpmākas šāda formāta sanāksmes notika 2010. gada maijā un 2011. gada martā, jūlijā un oktobrī Briselē. 2012. gadā eurozonas jautājumi galvenokārt tika risināti Eiropadomes sanāksmēs.

Eiropadomes 2012. gada 1. un 2. marta sanāksmes ietvaros 25 Eiropas līderi parakstīja LSKP. Ar minēto līgumu, kurš stājās spēkā 2013. gada 1. janvārī, tika oficiāli noteikts Eurosamita statuss.

Eurosamita rīkošana un tā priekšsēdētāja funkcijas ir izklāstītas LSKP 12. pantā.

Pirmā Eurosamita sanāksme pēc LSKP stāšanās spēkā notika 2013. gada 14. martā.

Hronoloģisks pārskats: Vēsture

Dokumenti

Ar 2010.–2014. gada Eurosamitiem saistītie dokumenti un paziņojumi ir pieejami šajā saitē:

Eurosamita dokumenti (2010–2014)