Skaidrojumi

ES ir izstrādājusi uzņēmumiem korporatīvās ilgtspējas politiku, kuras mērķis ir uzlabot vides un cilvēktiesību aizsardzību ES un ārpus tās.

Krievijas agresijas karš pret Ukrainu 2022. gadā Eiropā izraisīja nepieredzētu enerģētisko krīzi. ES valstis bija vienotas, un to reakcija palīdzēja saglabāt zemas cenas.

Eiropas Savienība vēlas izmantot plānu “REPowerEU”, lai izbeigtu atkarību no Krievijas fosilā kurināmā, taupot enerģiju, dažādojot piegādes un paātrinot pāreju uz tīru enerģiju.

ES tiecas uzlabot transporta savienojumus starp valstīm, finansējot infrastruktūru, veicinot videi nekaitīgāku ceļošanu un nodrošinot, ka dažādas sistēmas labi darbojas kopā.

Veselīgi meži ir vitāli svarīgi cilvēkiem un videi. ES noteikumi paredz samazināt globālo atmežošanu, reglamentējot tādu preču importu un eksportu, kuru ražošana veicina mežu izzušanu visā pasaulē.

ES un tās dalībvalstis sadarbojas ar globālajiem partneriem, lai virzītu uz priekšu un finansētu klimatrīcību.

Parīzes nolīguma mērķis ir ierobežot globālo sasilšanu un cīnīties pret klimata pārmaiņām. Nolīgumu ir ratificējušas visas ES valstis.

Transporta nozares ilgtspējas uzlabošana ir svarīga, lai līdz 2050. gadam sasniegtu klimatneitralitātes mērķi. Tāpēc Eiropas Savienības mērķis ir mobilitāti padarīt ilgtspējīgāku, vienlaikus nodrošinot savienojamību.

ES ir apņēmusies panākt mazoglekļa, resursu ziņā efektīvu un ilgtspējīgu ekonomiku. Kopā ar savām dalībvalstīm ES ir lielākā klimatfinansējuma nodrošinātāja pasaulē.

Kā ES palīdz cīnīties ar klimata pārmaiņām globālā mērogā? ES un tās valstis nodrošina lielāko klimatfinansējuma daļu pasaulē.