Skip to content

Multilaterālisms

Uzziniet, kā ES sadarbojas ar starptautiskajiem partneriem, lai saglabātu mieru un drošību visā pasaulē un reaģētu uz globālām problēmām.

Kad valstis sadarbojas, tās var rast kopīgus risinājumus kopīgām problēmām un veicināt mieru un labklājību visiem.

ES, kas pati par sevi ir balstīta uz kopīgiem noteikumiem un sadarbību ārpus valstu robežām, ir stingri apņēmusies izveidot daudzpusēju sistēmu, kuras centrā ir Apvienoto Nāciju Organizācija.

Augstos mastos plīvojoši valstu karogi un Eiropas Savienības karoga zvaigznes.

Kas ir multilaterālisms?

Multilaterālisms ir tad, kad valstis sadarbojas, izmantojot dialogu un kopīgus noteikumus, lai risinātu savstarpējas problēmas un rastu risinājumus, kas sniedz labumu ikvienam.

Tā pamatā ir ideja, ka, sadarbojoties un uzklausot citai citu, valstis var sasniegt vairāk kopā, nekā tās varētu sasniegt vienas pašas. Pati ES ir multilaterālisma piemērs.

ES prioritāte

ES stingri atbalsta multilaterālismu, cieši sadarbojoties ar Apvienoto Nāciju Organizāciju un citām starptautiskām organizācijām un partneriem, lai ievērotu starptautiskās tiesības un veicinātu mieru un cilvēktiesības.

Eiropadomes priekšsēdētājs Antoniu Košta, būdams ES pārstāvis starptautiskās sanāksmēs, cieši sadarbojas ar partneriem visā pasaulē, lai atbalstītu globālo sadarbību un taisnīgu, noteikumos balstītu starptautisko kārtību.

Aplis ar ES zvaigznēm krustojas ar zemeslodi uz dzeltena fona. Aiz zvaigznēm un zemeslodes ir izbalējuši pelēki apļi.
Priekšsēdētāja Koštas iesaiste globālā mērogā: stiprināt attiecības ar starptautiskajiem partneriem

Priekšsēdētāja Koštas iesaiste globālā mērogā: stiprināt attiecības ar starptautiskajiem partneriem

ES un Apvienoto Nāciju Organizācija

Apvienoto Nāciju Organizācija (ANO) ir daudzpusējas pasaules sistēmas centrā, kalpodama kā dialoga, sadarbības un kolektīvas rīcības globālā platforma. Visas ES valstis ir pilntiesīgas ANO locekles, savukārt ES ir privileģētas novērotājas statuss.

ES un tās dalībvalstis ir pilnībā apņēmušās ievērot ANO Statūtus un to principus. Kopā tās ir lielākais finanšu līdzekļu devējs ANO sistēmai.

ES dalība galvenajās Apvienoto Nāciju Organizācijas struktūrās

Ģenerālā asambleja ir ANO galvenā apspriešanās, politikas veidošanas un pārstāvības struktūra. ES ir privileģētas novērotājas statuss, un tā koordinē savas 27 dalībvalstis, lai paustu vienotas nostājas.

Drošības padome ir galvenā globālā struktūra, kas atbild par starptautiskā miera un drošības nodrošināšanu. Saskaņā ar ES tiesību aktiem ES dalībvalstīm Drošības padomē ir jārīkojas vienoti un jāsekmē ES nostājas un intereses.

Vienota nostāja pasaules tirdzniecībā

ES ir Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) – globāla struktūra, kura ir atbildīga par starptautiskās tirdzniecības noteikumiem daudzpusējā līmenī, – locekle kopš organizācijas izveides 1995. gada 1. janvārī.

Arī 27 ES dalībvalstis pašas par sevi ir PTO dalībvalstis. Būdama muitas savienība ar kopēju tirdzniecības politiku un kopējiem ārējiem tarifiem, ES Pasaules Tirdzniecības organizācijā darbojas kā vienots veselums.

Globālās politikas veidošana, izmantojot G7 un G20

G7 un G20 ir starpvaldību forumi, kas savieno pasaules lielākās ekonomikas un veido atbildes reakcijas uz globālām problēmām polarizētā un strauji mainīgā ģeoekonomiskā kontekstā.

ES ir pilntiesīga G7 locekle kopš 1981. gada un piedalās kā īpaša, neuzskaitīta G7 locekle. Trīs ES dalībvalstis – Francija, Vācija un Itālija – arī ir G7 locekles.

ES ir pilntiesīga G20 locekle kopš foruma izveides 1999. gadā. Trīs ES dalībvalstis – Francija, Vācija un Itālija – arī ir G20 locekles. Spānija ir pastāvīga pieaicinātā locekle.

Līderu kopīgais foto G7 sanāksmē 2026. gadā.
G7 līderi Francijā (2026. gada jūnijs)

Sadarbība ar NATO

Ziemeļatlantijas līguma organizācija (NATO) ir Eiropas un Ziemeļamerikas valstu politiska un militāra alianse. Tās locekļi ir apņēmušies viens otru aizsargāt pret visiem draudiem.

Gandrīz visas ES dalībvalstis ir NATO dalībvalstis, izņemot Austriju, Īriju, Kipru un Maltu.

ES un NATO stratēģiskās partnerības pamatā ir kopīgas vērtības, izlēmība risināt kopīgas problēmas un viennozīmīga apņēmība veicināt un garantēt mieru, brīvību un labklājību eiroatlantiskajā zonā.

ES un NATO sadarbība

ES un NATO sadarbība

Sadarbība ar reģionālajiem partneriem

ES sadarbojas un regulāri rīko samitus ar reģionālajiem partneriem, piemēram, Āfrikas Savienību, CELAC (Latīņamerikas un Karību jūras reģiona valstu kopienu) un Rietumbalkāniem. Šo samitu galvenais mērķis ir saskaņot politiskos un stratēģiskos mērķus un veicināt ekonomiskās saites un tirdzniecību.

Samitos piedalās arī visu attiecīgā reģiona valstu un 27 ES dalībvalstu vai to valdību vadītāji.

Jaunākie skaidrojumi

Kolāža, kurā attēlota karogu rinda, olīvkoka zars, ķivere ar tekstu “UN” un Eiropas Savienības karoga zvaigznes.
ES sadarbība ar Apvienoto Nāciju Organizāciju

ES sadarbība ar Apvienoto Nāciju Organizāciju

ES un NATO sadarbība

ES un NATO sadarbība

ES un Pasaules Tirdzniecības organizācija

ES un Pasaules Tirdzniecības organizācija

Pēdējo reizi pārskatīts: 2026. gada 31. augusts